Dēle ir ļoti skaista — tā ir vijīga, plastiska, ar brīnišķīgu, zaļu vēderiņu. Dēles ir gluži kā bites, tās iekož un mirst. Kad redzam biti, kurai pēc kodiena sāk raustīties spārniņi un kājiņas, liecinot par to, ka viņas dzīves mirkļi ir skaitīti, mūs pārņem žēlums, jo bite, medu nesot, dara labu, un negribētais, nejaušais dzēliens, varbūt, lai sevi aizstāvētu, — viņai maksājis ar nāvi. Turklāt bišu indi izmanto ārstniecībā. Gluži tāpat ir ar dēlēm, jo viņas mirst uzreiz pēc tam, kad darījušas labu — ārstējušas cilvēku.
Hirudoterapeite jeb ārstniecisko dēļu speciāliste Elza Skara saka, ka viņa vēl joprojām nevar pierast pie tā, ka pēc dziedniecības seansa viņai dēle neizbēgami jānolemj nāvei skābē, jo ārstniecībā vienu dēli izmanto tikai vienu reizi…
— Daba upurē sevi, lai cilvēks justos labāk, — saka Elza Skara. — Tādēļ mums katru reizi pēc tam, kad seanss beidzies, kaut vai domās būtu jāpasaka šim mazajam dziedinātājam paldies. Es viņu parasti paņemu rokās, paglaudu un saku paldies, mīļā!
Hirudoterapija ir sen zināma metode
Elza Skara ir ārste ar 20 gadu darba stāžu. 1988. gadā viņa beidza Rīgas Medicīnas institūta Ārstniecisko fakultāti, iegūstot ftiziatra specialitāti. 10 gadus strādāja Ogres slimnīcā par nodaļas vadītāju, pēc tam atvēra savu privātpraksi. Kā tradicionālās medicīnas speciāliste viņa konstatēja, ka ne vienmēr efektīvākie ir ķīmiskie medikamenti un procedūras, turklāt tie vienmēr atstāj blaknes, tādēļ apguva tās metodes, kas nav saistītas ar ķīmiju — masāžu, mācību par uzturu, hirudoterapiju, rehabilitāciju, ārstniecisko fizkultūru, Folla diagnostiku. Šīs metodes iedarbojas ilgstošākā laika posmā, taču cilvēka organismam un veselībai ir nekaitīgas.
Savukārt hirudoterapija jeb ārstēšana ar dēlēm ir viena no senākajām ārstniecības metodēm. Pirmās ziņas par to jau iesniedzas Ēģiptē. No šī viedokļa nepareizi būtu hirudoterapiju uzskatīt par netradicionālu metodi, jo tradicionālāku kā šo grūti iedomāties. Tā bija plaši izplatīta arī Krievzemē. 17. gadsimtā cars Aleksejs Mihailovičs savā valdīšanas laikā Izmailovā lika izrakt dīķi un audzēšanai ielaist tur dēles. Lielas šo derīgo apaļgalvju tārpu audzētavas 19. gadsimtā bija Pievolgā. Līdz 1917. gadam no Krievijas uz Eiropu tika eksportēts 120 miljoni dēļu gadā. Dēles bija pamatārstēšanas līdzeklis ambulatorajā praksē. Turklāt tās bija pazīstamas ne tikai Krievijā, bet plaši tika izmantotas arī Ķīnā. Tur to uzskata par nacionālu ārstēšanās metodi, jo ziņas par to atrastas vēl 1000 gadu pirms Kristus dzimšanas. Apraksti liecina, ka senatnē ķīnieši dēles izmantoja, lai ārstētu vēzi.
Lasīt tālāk
Hirudoterapeite jeb ārstniecisko dēļu speciāliste Elza Skara saka, ka viņa vēl joprojām nevar pierast pie tā, ka pēc dziedniecības seansa viņai dēle neizbēgami jānolemj nāvei skābē, jo ārstniecībā vienu dēli izmanto tikai vienu reizi…
— Daba upurē sevi, lai cilvēks justos labāk, — saka Elza Skara. — Tādēļ mums katru reizi pēc tam, kad seanss beidzies, kaut vai domās būtu jāpasaka šim mazajam dziedinātājam paldies. Es viņu parasti paņemu rokās, paglaudu un saku paldies, mīļā!
Hirudoterapija ir sen zināma metode
Elza Skara ir ārste ar 20 gadu darba stāžu. 1988. gadā viņa beidza Rīgas Medicīnas institūta Ārstniecisko fakultāti, iegūstot ftiziatra specialitāti. 10 gadus strādāja Ogres slimnīcā par nodaļas vadītāju, pēc tam atvēra savu privātpraksi. Kā tradicionālās medicīnas speciāliste viņa konstatēja, ka ne vienmēr efektīvākie ir ķīmiskie medikamenti un procedūras, turklāt tie vienmēr atstāj blaknes, tādēļ apguva tās metodes, kas nav saistītas ar ķīmiju — masāžu, mācību par uzturu, hirudoterapiju, rehabilitāciju, ārstniecisko fizkultūru, Folla diagnostiku. Šīs metodes iedarbojas ilgstošākā laika posmā, taču cilvēka organismam un veselībai ir nekaitīgas.
Savukārt hirudoterapija jeb ārstēšana ar dēlēm ir viena no senākajām ārstniecības metodēm. Pirmās ziņas par to jau iesniedzas Ēģiptē. No šī viedokļa nepareizi būtu hirudoterapiju uzskatīt par netradicionālu metodi, jo tradicionālāku kā šo grūti iedomāties. Tā bija plaši izplatīta arī Krievzemē. 17. gadsimtā cars Aleksejs Mihailovičs savā valdīšanas laikā Izmailovā lika izrakt dīķi un audzēšanai ielaist tur dēles. Lielas šo derīgo apaļgalvju tārpu audzētavas 19. gadsimtā bija Pievolgā. Līdz 1917. gadam no Krievijas uz Eiropu tika eksportēts 120 miljoni dēļu gadā. Dēles bija pamatārstēšanas līdzeklis ambulatorajā praksē. Turklāt tās bija pazīstamas ne tikai Krievijā, bet plaši tika izmantotas arī Ķīnā. Tur to uzskata par nacionālu ārstēšanās metodi, jo ziņas par to atrastas vēl 1000 gadu pirms Kristus dzimšanas. Apraksti liecina, ka senatnē ķīnieši dēles izmantoja, lai ārstētu vēzi.
Lasīt tālāk
Ziņas
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru